Dengue fever - Maki Dengue - Cook Islands Māori - HE3062

Tuatua ‘akakite ‘ē te ‘akamārama‘anga nō te tu‘anga rapakau‘anga maki o te kātoatoa

Ko te maki dengue (tei kāpiki katoa ‘ia ē, dengue fever), ‘e maki manumanu tēia tē kā tupu mai nā roto ‘i te kakati‘anga a te namu tei tū takere‘ia ‘i te dengue. Ko te au namu e ‘apai ana ‘i te maki dengue, kāre rātou e kitea‘ia ana ‘i Nū Tīreni, nō reira, ko te ngā‘i ka tū‘ia ei koe ‘e tēia maki manumanu, koia ‘oki, ko te au pātireia ‘i ‘i va‘o ake ‘ia Nū Tīreni. Kāre ‘e vairākau pātia pāruru ‘i rauka mai ake nō te pāruru atu ‘i te tangata mei te maki dengue mai. Ko te paruru‘anga meitaki rava atu, koia ‘oki, kia ‘akaiti mai koe ‘i te kakati namu ‘iā koe ‘i te au ngā‘i ‘e maki dengue tō reira, ‘i va‘o ake ‘ia Nū Tīreni.

‘E ‘akapē‘ea ana mē toto‘a

‘Ē tū‘ia ana te tangata ‘i te maki dengue mē kakati‘ia rātou e te namu tei tū‘ia ‘i tēia maki manumanu. Kāre ‘e rauka ‘i te maki dengue te toto‘a mei te tangata ki te tangata, mei te maki anu, me kore, purū rāi.

Au Tū-Akairo

Ka kitea mai te au tū-‘aka‘iro ‘ō te maki dengue mei te ā ki te ‘itu rā, ‘i muri ake ‘i te kakati‘anga ‘ā te namu tei tū katoa‘ia ‘i tēia maki.

Te au tū ‘aka‘iro tei mātau ‘ia:

• viviki te teitei ‘I te pīva
• mamae kino te katu (i muri ake tikai ‘i ngā mata)
• mamae te uaua ‘ē te pa‘upa‘u‘anga kōpapa
• ro‘iro‘i tikāi
• ‘inangaro ruaki/ruaki
• pupū ‘i runga ‘i te rīma ‘ē te vaevae; mangio tikāi ‘ē te ‘o‘ore‘anga ‘ō te pākiri. 

Ka vai te au tū-‘aka‘iro ‘ō te maki dengue mei te rua ki te ‘itu rā.

Me kua tū‘ia koe e tēta‘i tū-‘aka‘iro dengue ‘i muri ake ‘i tō‘ou teretere‘anga, ‘e kimi viviki atu ‘i tēta‘i tauturu mei kō mai ‘i tō‘ou ta‘unga rapakau, mē kore, ‘e tāniuniu atu i te Healthline ‘i runga ‘i te nūmero 0800 611 116 ‘E pati atu ‘i tēta‘i tangata ‘uri reo Māori Kūki ‘Airani, mē ka ‘inangaro koe.

Maki dengue pakari kino

‘I tēta‘i taime, ‘ē ririnui ana te kino o teia maki dengue, ka riro mai ‘aia ‘ei maki dengue pakari kino ( tei kāpiki katoa ‘ia ē, ‘e dengue haemorrhagic fever), ‘ē kā mate te tangata.

Ko te aronga tei tū‘ia ‘i te au tū-‘akairo maki dengue Ko te maki dengue pakari kino, ka ‘inangaro‘ia rātou kia no‘o ki roto ‘i te ‘aremaki nō te mea, kā mate te tangata ‘i tēia maki.

Ka teitei ‘atu to‘ou turanga nō te tū‘ia ‘i te maki dengue pakari kino, me kua tū‘ia ana koe ‘i te maki dengue, ma‘ata atu ‘i te ta‘i taime.

Tetai au tū-‘akairo ‘akamatakite‘anga ‘ō te dengue pakari kino, koia ‘oki:

• mamae kino te kōpu
• ruaki putuputu
• ta‘e te toto mei roto mai ‘i te putāngi‘u, mē kore, ‘i te kikoni‘o
• ruaki toto
• kavekave a‘o viviki
• ‘āpikepike
• kāre e rauka te no‘o mārie.

Vairākau

Kāre ‘e vairākau tau tīkai nō te maki dengue, ‘inārā ka rauka ‘iā koe te ‘akamāru mai ‘i tō‘ōu au tū-‘akairo nā roto ‘i te rave‘anga ‘i te:

• inu‘anga putuputu ‘i te vai kia kore te kōpapa e marōkā
• kia ma‘ata te ‘akangāroi ki runga ‘i te ro‘i
• kai ‘i te ‘ua paracetamol kia tau te vāito ‘i tei ‘akakite‘ia mai, nō te ‘akamarū mai ‘i te mamae
• mē tē kai vairākau nei koe nō tēta‘I maki kē , ‘e komakoma atu ki tō‘ou tu‘anga ‘ōronga‘anga tauturu ‘ō te rapakau‘anga maki, ‘i mua ake ka kai ei koe ‘i tetai vairākau ‘ōu.

Me kua tū‘ia koe i te maki dengue, ‘auraka e kai ‘i te ‘ua aspirin, ibuprofen, mē kore, ‘i tēta‘i ‘ua atu au vairākau mei te non-steroidal anti-inflammatory drugs (NSAIDS), nō te mea, kā riro tēia ‘ei ‘akakino atu ‘i te ta‘e‘anga ‘ō te toto.

Pāruru‘anga

Te rāvenga meitaki ma‘ata rava atu nō te pāruru‘anga, koia ‘oki, kia pāruru iā koe kia kore koe ‘e kakati‘ia e te namu, i vao ake ‘ia Nū Tīreni. Nō te ma‘ata‘anga ‘ō te aronga teretere, kāre ‘e vairākau, mē kore, ‘e pātia pāruru nō te pāruru atu ‘i te maki dengue.

Kia kore koe ‘ē kakati‘ia ‘i va‘o:

• tā‘anga‘anga ‘i te vairākau pāruru katikati namu/ manumanu. Ko te DEET te vairākau meitaki rava atu nō te pāruru‘anga ‘i te kakati a te namu ‘e dengue tō rātou, ‘ē tēta‘i atu au maki tā te namu e ‘akatupu ana. Ko te ririnui ‘i te vairākau ‘i roto ‘i tēia tē ka ‘akatika‘ia, koia ‘oki, ‘e 20% - 50% n te aronga mama‘ata, e 20% - 30% nō te tamariki. Tatau meitaki ‘i te au ‘akamārama‘anga ‘ō te vairākau i mua ake koe ka tā‘anga‘anga ei, ‘i tō te pēpē tikāi, ma te tuatua atu ki te taote, me kore, ki te ta‘unga ‘ō te vairākau, mē ‘e ‘ui‘anga tā‘au
• mē tā‘anga‘anga koe ‘i te vairākau pāruru ‘i te pakapaka o te rā, ‘e pārai ‘i te vairākau pāruru ‘i te katikati namu/manumanu nā runga ake ‘i tē reira.
• ‘a‘ao ‘i te kākau angiangi, marū ‘ua te kara, mei te pona rima roroa, te piripou roroa ‘ē te pare. Ka rauka rai te kākau ‘i te pārai ki te vairākau pāruru kakati namu/manumanu
• tā‘anga‘anga‘ia te tipi (zip) ‘i runga ‘i te ngūtupa ārai manumanu ‘i runga ‘i te pū‘ākapa
• ‘auraka e ‘aere nā te au ngā‘i ‘e ma‘ata te namu ‘i reira, mei te au ngā‘i vari
• ‘a‘ao ‘i te pare ‘ē te tāmaka (‘auraka e ‘a‘ao ‘i te tiripa)
• ‘i te ma‘ata‘anga o te taime, kā kite koe ‘i te namu ‘i te ora pōpongi ‘ē te avatea a‘ia‘i, nō reira ‘e mea pu‘apinga kia matakite koe ‘i tēia au ora nei.

Kia kore koe ‘e kakati‘ia ‘i roto, ‘e rāvenga meitaki atu kia tū koe ‘i tēia au apinga:

• ārai namu ‘i runga the ngūtupa ‘ē te māramarama
• vairākau pāruru katikati namu/manumanu
• vairākau namu
• vairākau mei te permethrin insecticide ‘i runga ‘i te kāka‘u (ka oko ‘ia teia ‘i roto ‘i te Kirīniki Vairākau o te aronga Teretere)
• tāinamu ‘i runga i tō‘ou ro‘i. Ka meitaki rai te kō‘ī ‘i te permethrin ki runga ‘i tēia , mē ka ‘inangaro koe
• mē ‘e matīni ‘akaanuanu tō‘ou, tā‘anga‘anga‘ia tē reira. Ka tāuturu te matīni ‘akaanuanu ‘i te ‘ākaātea kē ‘i te namu ‘i va‘o ake ‘i tēta‘i pi‘a.

Nō tēta‘i atu au tuatua

Nō tētai atu au akoako‘anga nō runga ‘i te au maki tā te namu e akatupu ana, ‘ē te au tuatua ‘akakitekite nō runga ‘i te teretere‘anga, ‘e ‘ātoro atu ‘i te: safetravel.govt.nz

No tēta‘i atu au tuatua ‘akakitekite‘anga nō runga ‘i te maki pīva dengue ‘ē ka ‘akapē‘ea mē ‘ākono ‘iā koe ‘i tō‘ou tuātau teretere‘anga, ‘e ‘ātoro atu ‘i te: info.health.nz/dengue-fever

Nō tēta‘i atu au akoako‘anga nō runga ‘i tā‘au kā rave, ‘e ‘ātui atu ‘i te Healthline ‘i runga ‘i te nūmero 0800 611 116, mē kore, ‘e tuatua atu ki tō‘ou taote, mē kore rā, ki te tu‘anga ‘ōronga‘anga tauturu nō te rapakau‘anga maki.