Rheumatic fever - information sheet - Te Reo Māori Kūki ‘Āirani (Cook Islands Māori) - HE8173

Peapa Tuatua ‘Akakitekite

Maki Rumātiki

‘E maki kino te rumātiki, tē kā rave ‘i te tākinokino‘anga ma‘ata ki tō‘ou puku‘atu. Ko te mamae karaponga te ‘akairo ‘akamatakite‘anga mua kia ‘ākara‘ia atu. Ka ‘arapaki tēia maki ‘i te tangata ‘i rotopū ‘i te 3 ‘ē te 35 mata‘iti.

Ko te no‘o‘anga kāpiti ki tēta‘i tangata tei tū‘ia ‘e te maki rumātiki, tōna ‘āite‘anga, ka teitei tō‘ou tūranga nō te tū katoa‘ia ‘anga.

Tāniuniu atu ‘i tō‘ou ta‘unga rapakau maki, taote, ngā‘i rapakau nō te ora‘anga meitaki, mē kore, tu‘anga ‘ōronga‘anga tauturu nō te rapakau maki, mē kore, tāniuniu atu ‘i te rāini ‘Ōronga‘anga Tauturu nō te Rapakau Maki Healthline, ma te tūtaki-kore, ‘i runga ‘i te nūmero 0800 611 116 ‘i tēta‘i ‘ua atu taime (24/7) mē mamae te karaponga ō tēta‘i ‘ua atu ‘i roto ‘i tō‘ou ngutu‘are tangata, mei te mata‘iti 3 ki te 35.

‘E kimi atu ‘i te au tuatua akoako, ‘i te au taime kātoatoa ‘e tupu ei tēia, nō te mea, ko te manumanu e ‘akatupu ana ‘i te maki rumātiki, ka ‘oki ‘ua mai rāi tē reira.

Noa atu ē, ko te mamae karaponga te ‘akairo ‘akamatakite‘anga mua, kā riro katoa te maki rumātiki ‘ei: 

• tākino ‘i te puku‘atu.
• ‘akatupu ‘i te mamae ‘i roto ‘i te ngā turi, ngā pa‘u‘anga vaevae, ngā poro-rima, mē kore, tēta‘i atu au pa‘upa‘u‘anga.
• ‘akatupu ‘i te neke‘anga tūkē ‘ua ake rāi ‘ō te rima, mei runga ‘i te paku‘ivi ki te mangamangā rima.

Mē tū‘ia tēta‘i tangata ‘e te maki rumātiki, ka ‘akatupu te reira ‘i te tākino‘anga tinamou ki te au arā toto o tōna puku‘atu. Kua karanga‘ia tēia ē, ‘e maki rumātiki ‘o te puku‘atu. Ko te au tangata ‘e maki rumātiki, mē kore, maki rumātiki ‘ō te puku‘atu tō rātou, ka anoano‘ia kia pātia‘ia rātou ki te vairākau pātia pāruru (antibiotic) ‘i te au 28 rā (‘ā ‘epetoma) nō tēta‘i 10 mata‘iti, nō te pāruru atu ‘i te maki rumātiki kia kore e tupu ‘aka‘ou, ‘ē te tāpū atu ‘i te tākinokino‘anga ki te puku‘atu. ‘I tēta‘i taime, ko te au tangata tei tū‘ia ‘e te maki rumātiki, ‘ē anoano‘ia ana kia vā‘i‘ia tō rātou puku‘atu.

‘E a‘a tē ‘akatupu ana ‘i te maki rumātiki?

Nā te tiēmu tei kāpiki‘ia ē ko te Group A Streptococcus, mē kore, “strep” ‘e ‘akatupu ana ‘i te maki rumātiki.

Kā no‘o tēia tiēmu ki roto ‘i tō‘ou karaponga, ‘ē kāre te au tū-‘akairo e kitea mai, ‘inārā, ‘i roto ‘i tēta‘i au tangata, ka ‘akatupu tē reira ‘i te mamae ‘i roto ‘i te karaponga, mē kore, maki mamae karaponga (tei karanga‘ia ē, ‘e strep throat). 

‘I tēta‘i taime, ko te au tangata tei tū‘ia ‘i te maki mamae karaponga (strep throat), kā tū‘ia rātou ‘e te maki rumātiki. ‘E mea pu‘apinga te kimi vave atu ‘i te rapakau nō te maki mamae karaponga, nō te tauturu ‘i te pāruru atu ‘i te toto‘a ‘ō te manumanu strep.

Kua tāmanako mai tēta‘i au kimikimi‘anga ē, kua ‘ātui‘ia te au maki ‘o te pākiri (strep skin infections) ki te maki rumātiki, kāre rā ‘i kitea meitaki‘ia ē, mē nā te reira ‘i ‘akatupu.

Au ‘Akairo ‘ē te au tu-‘akairo – ‘ea‘a tā‘au kā kite ‘ē te au tū ‘akairo

Kimi vave atu ‘i te rapakau nō te karaponga mamae

Ko te mamae ‘ō te karaponga te tū ‘akairo tumu ‘ō te maki mamae karaponga (strep throat). ‘I roto ‘i te tamariki, ko te au tū ‘akairo ‘ō te mamae karaponga, ka ō mai te ngatā ‘ia rātou ‘i te ‘āpuku, mē kore, manamanatā ‘i te kaikai‘anga, ‘ē te inu‘anga.

‘Ākara atu nō te au tū-‘akairo ‘ō te maki rumātiki

Kāre ē, ko te kātoatoa tei tū ‘i te maki mamae karaponga (strep throat), tē kā tū ‘i te maki rumātiki.

Ko te aronga e tū‘ia ana e te maki rumātiki, ‘ē tū katoa‘ia ana rātou ‘i tēia au tū-‘akairo e āru mai nei, mei te ta‘i ki te rima ‘epetoma ‘i muri ake ‘i te mamae‘anga te karaponga: 

• Mamae te au pa‘upa‘u‘anga – ko tēia te au tū ‘akairo putuputu e kitea‘ia nei nō te maki rumātiki. Ka muramura te au pa‘upa‘u‘anga, ka ‘akaea ‘ē kā vera. Pērā te ‘ope, ngā turi, ngā poro-rima, ngā pa‘upa‘u‘anga vaevae, ‘ē ngā pa‘upa‘u‘angā rima. Ka mamae rāi te au pa‘upa‘u‘anga tūkētūkē ‘i te au rā kekē. Ka ‘akatupu te mamae ‘ō te au pa‘upa‘u‘anga ‘i te ‘aere kokikoki, mē kore, ngatā te ‘aere, nō te mamae.
• Potopoto te a‘o – kā kite rātou ‘i te viviki ‘i te potopoto o tō rātou, a‘o, viviki atu ‘i tei mātau‘ia e rātou mē, ‘akaetaeta kōpapa rātou.
• Te maki pākiri pupū.
• Au pukupuku rikiriki kāre ‘e mamae ana, ‘i raro ake ‘i te pākiri nā runga ‘i te ngā poro-rima, ngā pa‘upa‘u‘angā rima, ngā turi, ngā pa‘upa‘u‘anga vaevae, mē kore, ivi mokotua.
• Au nekeneke‘anga ‘uti‘uti tūkē ‘ua ake rāi ‘ō ngā rima, ngā vaevae, arero, ‘ē te tūtū-mata. Ko te ‘ākara‘anga ‘o tēia, mei te mā‘iti‘iti, mē kore, kāre e rauka te no‘o mārie, ‘ē ka ‘arapaki tēia ‘i te tu‘anga ‘o te tātā‘anga. ‘E tāpū ana tēia au nekeneke‘anga ‘i te taime moe.

Kā tū katoa te Tamariki ‘ē te au māpū tamariki ‘i te: 

• Mamae kōpū
• Topa te paunu
• Ro‘iro‘i kino tikāi
• Teitei te pīva, 38°C, mē kore, teitei atu, tē ka taeria atu te roa ki tēta‘i au rā.

‘I te au tuātau te kā ‘aere‘ia, kā ngaro tēia au tū-‘akairo. ‘Inārā, ko te tākinokino‘anga ‘ō te puku‘atu, ka vai tinamou tē reira.

Kimi‘anga ‘i te akoako‘anga ‘ā te tu‘anga rapakau maki

Me mamae tō‘ou karaponga, mē kore, tō tēta‘i ‘ua atu tangata e no‘o ana ki roto ‘i tō‘ou ngutu‘are, mei te 3 ki te 35 mata‘iti, ‘e tāniuniu atu ‘i tō‘ou ta‘unga rapakau maki, taote, ngā‘i rapakau nō te ora‘anga meitaki, mē kore, tu‘anga ‘ōronga‘anga tauturu nō te rapakau maki, mē kore, tāniuniu atu ‘i te rāini ‘ō te ‘Ōronga Tauturu nō te Rapakau Maki (Healthline), tūtakikore, ‘i runga ‘i te nūmero 0800 611 116, ‘i tēta‘i ‘ua atu taime 24/7.

Pēnei ē, ka ‘inangaro tō‘ou tu‘anga ‘ōronga‘anga tauturu nō te rapakau maki, ‘i te rave ‘i tēta‘i au kimikimi‘anga nō te maki strep, ‘ē ka ‘ōronga‘ia mai tēta‘i vairākau pāruru (antibiotics) kiā koe, mē kore, ki te au mema o tō‘ou ngutu‘are tangata. Ka pāruru te vairākau pāruru (antibiotics) ‘iā koe, mē kore, ‘i tēta‘i ‘ua atu ‘i roto ‘i tō‘ou ngutu‘are tangata mei te maki rumātiki mai.

Ka tū‘ia te tangata ‘i te maki rumātiki ma‘ata atu ‘i te ta‘i taime, nō reira, ‘e mea pu‘apinga kia ‘ākarakara‘ia te au karaponga mamae, ‘i te au taime ravarāi mē tupu tē reira.

Pēnei ē, ka ‘inangaro katoa tō‘ou taote ‘i te ‘ākara ē, mē kua tū‘ia koe ‘i te maki pākiri mei te tiēmu strep mai, ma te rapakau ‘i tē reira ki te vairākau pāruru (antibiotics). Ka ‘akatupu rāi te makimaki o te pākiri, te strep ‘i te: 

• Pākiri mangio muramura ‘e te pātoa tei ‘akapaka, ‘ē tei ‘aka‘une (takapini tikāi ‘i te putāngi‘u, va‘a, mē kore, vaevae), mē kore,
• ‘Akamuramura, mā‘ana‘ana, ‘akaea, ‘ē te paruparu, mē kore, mamae te pākiri.

Pāruru

‘E māmā ‘ua te toto‘a ‘i te strep ‘i roto ‘i te au ngutu‘are tangata, mē ma‘ata tikāi te au tangata e no‘o ana, ‘ē tē moe ra ‘i roto ‘i te ‘okota‘i.

Inārā, ‘e au taka‘inga tēta‘i ka rauka ‘iā koe ‘i te rave nō te ‘akaiti mai ‘i te kino ‘ō te toto‘a‘anga ‘o te strep: 

• Kōpae atu ‘i te tu‘a‘anga ‘i te au mō‘ina vai, ‘au kōkai, tīpunu, `mātipi, te kai, mē kore, ngaungau‘anga ‘i te kai nō te ‘ōronga atu ki te pēpē. Ka pāti atu tēia ‘i te tiēmu, mei tēta‘i tangata ki tēta‘i.
• Kōpae atu ‘i te ma‘ani‘anga ‘i te kai nā tēta‘i ‘ua atu, mē kāre koe ‘e meitaki ana, mē kore, mē kua makimaki‘ia tō‘ou pākiri, mē ka rauka.
• Ārai ‘i tō‘ou va‘a ‘ē te putāngi‘u mē mare, mē kore, mē mare-ti‘e koe, titiri kē atu ‘i te peapa ‘ōrei mē oti, ma te tāmā ‘ē te tāmarō meitaki ‘i tō‘ou rima ki te pu‘a ‘ē te vai.
• ‘Auraka e tuku kia ma‘ata te tangata kā moe kāpiti ki runga ‘i te ro‘i ‘okota‘i, mē kore, ‘i roto ‘i te pi‘a ‘okota‘i, mē ka rauka.

Nō tēta‘i au tuatua ‘akakitekite 

• ‘Ātoro atu ‘i te ‘i te kupe-roro-uira ‘ā te Health New Zealand | Te Whatu Ora Rheumatic fever
• Tē vai nei te tu‘anga Tūtaki-kore ‘ā te NZ Relay Services ‘i ko ‘i te New Zealand Relay Services, mē kua Mu‘u tō‘ou taringa, ngatā ‘i te ‘akarongo, mu‘u-matapō, mē kore, kua tāmanamanatā‘ia tā‘au tuatua. 
• Tāniuniu atu ‘i te Raini Tauturu tūtaki-kore ‘i runga ‘i te nūmero 0800 611 116, ‘i tēta‘i ‘ua atu taime (24/7), nō te au akoako ‘ē te tuatua ‘akakitekite‘anga, nō runga ‘i tā‘au kā rave atu. Ka rauka iā koe te ‘iki nō te tuatua atu ki tēta‘i taote Māori mē tāniuniu koe ‘i rotopū ‘i te ora 8am ‘ē te ora 8pm. Te vai katoa nei te tu‘anga ‘Uri Reo ‘ē te tauturu ‘ā te NZ Relay. 
• Nō te au tangata ‘ē no‘o nei, mē kore, ‘e ‘ātoro mai nei nō te au tu‘anga ‘i va‘o mai, ka rauka iā koe ‘i te tāniuniu atu ‘i tēta‘i taote ‘i muri ake ‘i te ora ‘anga‘anga, ‘i kō ‘i te Ka Ora Telecare, nūmero 0800 2 KA ORA 0800 252 672, mē kore, Ka Ora Telecare Tē vā nei tēia tu‘anga mei te ora 5.00pm ki te 8.30am, ‘i te au rā ‘ua nei ‘ō te ‘epetoma ‘ē, ‘e 24 ora ‘i te rā, mē ‘openga ‘epetoma ‘ē te au rā ‘ōrotē o te kātoatoa. 
• ‘E tu‘anga ‘aka‘ātinga rāini-tauturu nō te tūranga pirikoki tēta‘i e vā nei Mōnitē ki te Varaire ‘i rotopū ‘i te ora 8.00am ‘ē te ora 5.00pm. Tāniuniu atu ma te tūtaki-kore ki runga ‘i te nūmero 0800 11 12 13, mē kore, patapata atu ‘i te nūmero 8988, nō te tauturu ‘ē te au tuatua ‘akakite, mē kore, ‘ātoro atu ‘i te Disability Helpline